Publiski protestējot, rīkojot streikus un salīdzinot notiekošo ar militāru diktatūru, Grieķijas sabiedrība un žurnālisti visā pasaulē asi nosodījuši Grieķijas valdības pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu slēgt Grieķijas sabiedrisko mediju ERT. Brīvžurnālists Didzis Melbiksis sarunā ar vortālu “7guru.lv” norāda, ka ERT slēgšanu nevajadzētu uzskatīt par brīdinājuma signālu citām Eiropas valstīm, tomēr vienlaikus aicina atcerēties par sabiedrisko mediju īpašo nozīmi ikvienas valsts ikdienā. Nosoda un dēvē par barbarisku Grieķijas sabiedriskās televīzijas un radio pārraides pagājušajā nedēļā apklusa neilgi pēc tam, kad Dienvideiropas zemes valdība lēma par valsts raidorganizācijas tīkla ERT slēgšanu, lai pieturētos pie starptautiskajiem aizdevējiem apsolītā plāna samazināt valsts tēriņus. Tomēr, lai gan valdības lēmums nozīmējis vairāk nekā 2,500 ERT darbinieku atlaišanu, daudzi no viņiem negrasās padoties bez cīņas. Žurnālisti cita starpā uzstādījuši satelīta šķīvi televīzijas autostāvvietā un turpina veidot tiešās pārraides ar interneta starpniecību. Ar notiekošo nav mierā arī tūkstošiem grieķu, kuri, valdības lēmumā saredzot bīstamus draudus valsts demokrātijai, policijas ielenkumā organizējuši masveida protestus pie televīzijas galvenā biroja, sociālajos medijos tiem kļūstot pazīstamiem kā #OccupyErt. Protestētāji aicinājuši atjaunot slēgto mediju darbību un cita starpā dedzinājuši Eiropas Savienības (ES) karogu. Sabiedriskā medija pusē nostājušās arī privātās ziņu aģentūras un dažādas arodbiedrības, kas savu protestu pret notiekošo izteikušas, uzsākot streiku. “Autobusi, tramvaji, prāmji un vilcieni nekursē; metro līnija uz lidostu nav pieejama,” ziņojis britu medijs BBC. Daži apskatnieki gan norādījuši, ka Grieķijas valdība atradusies neapskaužamā situācijā, no starptautisko aizdevēju puses saskaroties ar spiedienu steidzīgi samazināt tēriņus. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nesen aicinājis veikt štatu samazināšanu valsts sektorā. “Grieķija nav atlaidusi valsts darbā strādājošos kopš 2010. gada, kad saņēma starptautisko aizdevumu; Atēnas kreditoriem apsolījušas šogad atbrīvoties no 4000 valsts sektorā strādājošo,” informējis laikraksts “The New York Times”. Par premjerministra Antonisa Samarasa pirmo upuri kļuvis ERT, kuru viņš nodēvējis par “atkritumu patvertni”. Darbu zaudējuši trīs TV kanālu, viena satelītradio, septiņu valsts radio, 19 reģionālo radio, kā viena žurnāla darbinieki. Tomēr daudzi nepiekrīt, ka Grieķijas valdība tikusi atstāta bez izvēles. Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) paziņojusi , ka “sabiedriskie mediji uzskatāmi par izšķiroši svarīgu demokrātijas pīlāru Eiropā”. Eiropas Žurnālistu federācija (EFJ) Grieķijas valdības lēmumu nodēvējusi par “absurdu” un “smagu triecienu demokrātijai, mediju daudzveidībai un žurnālistikas kā sabiedriskā labuma sastāvdaļai Grieķijā”. Savukārt Lielbritānijas un Īrijas Nacionālā Žurnālistu apvienība (NUJ) notikušo raksturojus i kā “barbarisku aktu, kas pret žurnālistiem un mediju darbiniekiem vērsts kā aizvien aplamāko taupības pasākumu sastāvdaļa”. “Mēs bijām dzirdējuši runas par iespējamo dažu kanālu slēgšanu, tomēr šī visu sabiedrisko mediju atvienošana ir kas neaptverams,” starptautiskajai ziņu aģentūrai “Euronews” sacījusi bijusī ERT diktore Stavrula Hristofilija (Stavroula Christofilia). “Pat militārā diktatūra, kas bija pie varas, tad, kad biju jauna, neatļāvās rīkoties šādi.” Eiropa neaizsargās Žurnālists, vortāla Publikai.lv galvenais redaktors Didzis Melbiksis sarunā ar vortālu “7guru.lv” teic – risks, ka līdzīgu likteni varētu piedzīvot sabiedriskie mediji citās ES valstīs, kurās tiek realizēti aktīvi taupības pasākumi, tostarp Latvijā, esot mazs. Tomēr vismaz teorētiski šādu scenāriju izslēgt nevarot, jo sabiedrisko mediju eksistence nav aizsargāta ES līmenī. “Pret Grieķijas sabiedriskā medija slēgšanu asi iebilst žurnālisti, tomēr, izņemot EBU, kas ir interešu organizācija, pret notikušo nav protestējusi neviena Eiropas institūcija,” skaidro D. Melbiksis. “Eiropas Komisijas (EK) komentārs bija šķietami nosodošs, tomēr vienlaikus tas norādīja, ka valstij pašai ir tiesības un pienākums lemt, kurus tēriņus mazināt taupības nolūkos.” “Jārēķinās, ka sabiedriskie mediji dažās valstīs var netikt saglabāti, ja tiem atvēlēto naudu savajadzēsies citiem mērķiem. Sabiedrisko mediju pastāvēšana nav iekalta akmenī, un domāju, ka to pēdējā laika vietējo notikumu kontekstā vajadzētu atcerēties arī Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR),” piebilst D. Melbiksis. Sabiedriskais medijs kā informācijas flagmanis D. Melbiksis teic, ka sabiedriskā medija īpašais pastvēšanas modelis padara to neaizvietojamu sabiedrības dzīvē. “Ja komercmediju galvenais pienākums ir būt pelnošiem, tad sabiedrisko mediju caur nodokļiem, īpašām nodevām vai abonenta maksām kopīgi uzturam mēs visi. Iespēja nekoncentrēties uz reitingiem sabiedriskajam medijam ļauj veidot tādu saturu, kuru komercmediji, iespējams, pat neapsvērs – saturīgākas ziņas, analītiku, pievēršanos nopietnākai kultūrai,” teic D. Melbiksis. Žurnālists uzsver, ka šīs sabiedriskā medija funkcijas ne vien esot būtiskas pašas par sevi, bet arī uzlabojot visu pārējo mediju satura augstvērtību. “Kad būtiskus jautājumus apskata sabiedriskais medijs, komerciālie mediji šai tendencei mēdz sekot un darīt ko līdzīgu. Ja runājam par mediju kvalitāti, tad sabiedriskais medijs ir kā flagmanis, kurš iet pa priekšu un rāda nevis izdevīgo, bet pareizo ceļu.” D. Melbiksis piebilst, ka ikvienai sabiedrībai esot nepieciešamas platformas, kurās iespējams diskutēt par tai aktuālām problēmām. “Protams, ir iespējamas dažādas formas, kurās pilsoņi paši mēģina šo publisko sarunu nodrošināt, no nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitātēm līdz internetam. Tomēr vairumā Eiropas valstu redzam apziņu, ka visu kopīgi uzturēts sabiedriskais medijs ir nepieciešams – un tam jābūt spēcīgam,” teic D. Melbiksis. — Reklāmas un mārketinga ziņas – 7guru
↧